Gribu padalīties ar saviem un savu bērnu iespaidiem par nometni. Tā kā pašai hokejs ir sirdslieta un hobijs, tad ar patiesu, baltu skaudību skatījos šos treniņus no malas, jo, – ai kā gribētos arī pašai iestāties rindas galā un vismaz vienu dienu iejusties bērnu/jauniešu lomā (bet visam savs laiks) :);). Esmu pārliecināta, ka bērniem šādas nometnes ir liels iedvesmas avots turpmākajam darbam treniņos. Neskatoties uz to, ka treniņu diena sanāk piesātināta ar fiziskajām aktivitātēm, vakaros bērni ir pozitīvu emociju pārņemti. Un tā visu nedēļu nenogurstoši līdz pat noslēgumam, kurā bērni ieguva lietiņas atmiņai par šo nometni, kā arī nometnes organizētāju un treneru novēlējumus nākotnei! Un pēc tam jau braucot mājās mašīnā es dzirdu: “Tā esot bijusi viena no laimīgākajām nedēļām dzīvē!” Domāju, ar to viss ir izteikts! Paldies!